Psiholoģiskā izpēte:

Psiholoģiskās izpētes (psihodiagnostikas) mērķis ir, izmantojot dažādas psiholoģiskās pārbaudes metodikas, izzināt cilvēka intelektu, personību, emocijas, attiecības. Psiholoģiskā izpēte tiek veikta individuāli gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Psiholoģiskā izpēte pieaugušajiem

sniedz iespēju:

  • iegūt personības vadošo emociju, raksturiezīmju, vajadzību, resursu raksturojumu;
  • uzzināt par saviem kognitīvajiem procesiem (atmiņa, uzmanība, uztvere, domāšanas īpatnības);
  • iepazīt sev raksturīgās saskarsmes īpatnības ar apkārtējiem;
  • veiksmīgāk izvēlēties sev atbilstošu profesiju un veicināt karjeras plānošanu.

Psiholoģiskā izpēte bērniem

sniedz iespēju:

  • novērtēt bērna gatavību skolai;
  • uzzināt par bērna kognitīviem procesiem (atmiņa, uzmanība, uztvere, domāšanas īpatnības), rast palīdzības veidus, mācību vielas sekmīgākai apguvei;
  • novērtēt bērna sociālo un emocionālo attīstību;
  • izzināt bērna mācīšanās grūtību cēloņus, kā arī iespējamos risinājumus;
  • attiecību un uzvedības problēmu cēloņus;
  • noskaidrot sava bērna attīstības līmeni un saprast, kā viņam labāk palīdzēt.

Bērniem vecumā no 1-3 gadiem attīstību iespējams novērtēt, izmantojot Minhenes funkcionālo attīstības diagnostiku, ko izveidojis pediatrs, Prof. Med. Dr.h.c. Teodors Helbrige (Vācija) un Latvijā adaptējušas psiholoģe G. Demidova un bērnu ārste I. Grundmane. Esmu izgājusi apmācību šīs metodikas izmantošanā un tiesīga to izmantot savā darbā. To pašlaik Latvijā, kā vienu no nedaudzajām metodēm, izmanto un atzīst pediatri, lai noskaidrotu bērnu attīstību atbilstoši vecumam 7 dažādās jomās:

  • staigāšanas prasmes (lielā motorika);
  • roku veiklība (smalkā motorika);
  • percepcijas prasmes (uztvere, sakarību uztveršana, domāšana);
  • runas prasmes (ekspresīvās valodas - vārdi, jēdzieni, ko bērns izmanto);
  • valodas sapratne (bērna spējas uztvert citu cilvēku runu un valodu);
  • sociālās prasmes (saskarsme, empātija);
  • patstāvības prasmes (pašapkalpošanās iemaņas).

Izpētē piedalās vecāks kopā ar bērnu. Izpētes rezultātā tiek sagatavots slēdziens, kas līknes veidā atspoguļo bērna attīstību minētajās jomās atbilstoši vecumam un, nepieciešamības gadījumā, arī ieteikumi, kā veicināt noteiktu bērna prasmju attīstību.

Bērnu psiholoģiskajā izpētē izmantoju Latvijā adaptētās un standartizētās metodes: kognitīvo spēju izpētē Vekslera intelekta testu bērniem (WISC-IV), emocionālās un uzvedības sfēras izpētē - Ahenbaha aptauju, ABAS - II, mācību sasniegumi un mācīšanās grūtības tiek pētītas, izmantojot LMST - II.

Vecāku/aprūpētāju un bērnu attiecību izpēte

Vecāku/aprūpētāju un bērnu attiecību izzināšanai izmantoju Maršaka interakcijas metodi jeb MIM. Ar tās palīdzību ir iespējams novērot attiecības starp diviem cilvēkiem. Metode ir piemērota visa vecuma bērniem.

Metodi izmanto arī aizbildniecības jautājumu, adoptētāju/audžu ģimeņu gadījumā un situācijās, kad attiecību izvērtējums nepieciešams, piemēram, tiesai vai bāriņtiesai.

MIM sniedz unikālu iespēju novērot vecāku/aprūpētāju un bērnu attiecību stiprās puses, kā arī izaicinājumus. Parasti sesija, kurā tiek veikts MIM, ir 30 - 60 min. gara un tā tiek filmēta. Video fragmentu kopīga skatīšanās un viedokļu apmaiņa ļauj parādīt pieaugušajiem visefektīvākos veidus, kā iesaistīties un mijiedarboties ar bērnu.

MIM norise:

  • pirmā tikšanās ir intervija ar māti un/vai tēvu (aizbildņiem, audžuvecākiem vai citu personu, kas ir bērna galvenais aprūpētājs);
  • otras tikšanās laikā viens no vecākiem/aprūpētājiem un bērns piedalās Maršaka interakcijas metodē;
  • trešās tikšanās laikā otrs no vecākiem/aprūpētājiem un bērns piedalās Maršaka interakcijas metodē;
  • ceturtajā sesijā vecākiem tiek sniegta atgriezeniskā saite - rezultāti.

Kā var pieteikties?

Psiholoģiskai diagnostikai var pieteikties, piezvanot pa tālruni 26451980  vai arī uzrakstot e-pastu inese@ineseelsina.lv 

© 2015

 .