Mēs neapzināmies, ka spriedumus par sevi, par pasauli, par notikumiem bieži izdarām, balstoties uz domāšanas kļūdām. Kā tas strādā?

Trauksmes un apjukuma laikā ir būtiski vairot dzīvesspēku, meklēt pieturas punktus, morāles un vērtību bākas, kas palīdz virzīties.

Kāpēc savā palīdzētgatavībā mēs jūtamies tik bezspēcīgi? Kāpēc tuvie turpina ciest, neskatoties uz to, ka atbalsts ir tepat?