top of page

Attīstība, dzīves ceļu ejot



"Attīstība nav lineāra." /M.Mantesori/


Mēs dabiski mēdzam būt gandarīti, priecīgi, enerģiski, motivēti tajos dzīves brīžos, kad esam "augšā".


Taču mūsu psihiskā veselība ir ļoti atkarīga no tā, ko mēs darām un kā mēs pret sevi attiecamies, kad esam "lejā".

Nereti šī ir labvēlīga augsne sevis noniecināšanai, kritizēšanai, depresīvam vai trauksmainam noskaņojumam. Situāciju padara sarežģītāku tas, ka, esot "lejā", mēs salīdzinām sevi ar to stāvokli, kad bijām "augšā".


Zemie punkti nav tikai lielie pagrieziena punkti dzīvē. Zemos punktus mēs piedzīvojam ik dienu un vairākas reizes dienā. Mēs varam piedzīvot savu zemāko punktu pat tādā ikdienišķā notikumā - kā piecelties no rīta, lai dotos uz darbu. Tā ir mūsu psihiskā kardiogramma.


Uzdod sev jautājumu, ko es domāju, daru, kā es pret sevi attiecos, kad esmu krīzē, emocionāli, fiziski, finansiāli zemajā punktā? Vai es savai labākajai draudzenei, labākajam draugam gribētu novēlēt tā (kritiski, noniecinoši, autoagresīvi utt.) attiekties pret sevi grūtajā brīdī? Ja nē, tad, kas man liek tā attiekties pret sevi?


Man vienmēr ir palīdzējusi doma, ka, lai vai kas, tas ir uz brīdi, tas nav uz mūžu. Tas pāries! Kā arī es bieži sev jautāju - kas ir labākais, ko šajā mirklī varu izdarīt savas pašsajūtas uzlabošanai?





Laba vēlējumi


Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite


Attēls ar līkni: @toyoufromsteph

0 views
bottom of page