top of page

Covid-19 un psihiskā veselība



Jaunākie dati par C-19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību jeb klusā pandēmija.

Kvīnslendas Universitātes zinātnieki apkopoja 2020. gadā tapušo 48 pētījumu datus par pandēmijas ietekmi uz dažāda vecuma un dzimuma cilvēku psihisko veselību 204 pasaules valstīs.


Zinātnieki aprēķināja, ka depresijas un trauksmes izplatības rādītāji 2020. gadā ir auguši gandrīz par trešdaļu.


Depresijas izplatība pieauga par 28% un trauksmes izplatība - par 26%.


Zinātnieki min, ka Covid veicināta mirstība ir vairāk izplatīta vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču no depresijas un trauksmes visvairāk cieš jaunāka gada gājuma cilvēki (skatīt attēlu), kam nākotnē ir tālejošas negatīvas ietekmes.


Sievietes depresiju un trauksmi piedzīvo biežāk kā vīrieši.


“Mēs ceram, ka šie dati veicinās dialogu starp politikas veidotājiem, valdībām, pētniekiem un katras valsts pilsoņiem attiecībā uz resursu sadali par labu mentālajai veselībai”, min Kvīnslendas Universitātes pētnieki.


Neesmu informēta par citu valstu pieredzi mentālās veselības stiprināšanā pandēmijas laikā, taču zinu, ka Latvijā pieejamība pie mentālās veselības pakalpojumiem diemžēl ir ļoti ierobežota un nepilnīga. Sekas ir jūtamas jau tagad un jutīsim vēl ilgi.


Atcerēsimies, ka viena cilvēka depresija vai trauksmes traucējumi nav tikai paša cilvēka problēma - tas ir ilgstošs darba efektivitātes kritums vai ilgstoša darba nespēja, paaugstināts akūtu un hronisku saslimšanu risks, līdz ar to arī palielināts medicīnisko pakalpojumu izmantošanas biežums, sarežģījumi ģimenē, draudzības un partnerattiecībās, nereti sociālā izolētība un vientulība, visbēdīgākā iznākuma gadījumā - pašnāvība, kas līdzi nes līdzcilvēku ciešanas, zaudējums valstij, jo katra dzīvība skaitās un ir no svara!


Plašsaziņas līdzekļos mēs redzam un dzirdam acīmredzamās ciešanas covid nāvju dēļ. Taču depresijai un trauksmei patīk klusums. Mēs neredzam un nedzirdam cilvēku un līdzcilvēku ciešanas psihisku grūtību dēļ. Latvija bija un joprojām diemžēl ir līdere ES pašnāvību skaita ziņā.


Psiholoģijā mūsdienās lieto jaunu terminu - "Silent Pandemic" jeb klusā pandēmija. Kamēr covid ir uz skatuves, tikmēr mentālās veselības pandēmija ir aizskatuvē. Tā pastāv, bet nav tikusi pie vārda.



Labu vēlot,\


Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite



Attēla avots

0 views
bottom of page