Izdegšana no zinātnes perspektīvas

Latvijā psiholoģijā nule ir aizstāvēts promocijas darbs psiholoģijā par izdegšanu - milzīgu un vērtīgu darbu ir izdarījusi kolēģe psiholoģe, KBT terapeite Marija Ābeltiņa! Prieks un pateicība par tik nozīmīgu ieguldījumu!

Šodien, klausoties viņas secinājumus un atklāsmes par izdegšanu tiešām tādā padziļinātā līmenī, dalos ar, manuprāt, svarīgām atziņām:

• Izdegšanas simptomi lielā mērā pārklājas ar depresijas simptomiem. Ir būtiski izprast un precīzi noteikt, kas tad īsti ir cilvēka stāvoklis, lai piedāvātu tiešām efektīvu un uz konkrētu problēmu vērstu palīdzību.

• Izdegšanu kopumā raksturo emocionāls un fizisks izsīkums, taču atšķirībā no depresijas, izdzedzis cilvēks nespēj pilnvērtīgi funkcionēt kādā vienā vai pāris dzīves jomās, tomēr ir kāda dzīves joma, kur cilvēs spēj būt enerģisks, entuziastisks, iesaistīts. Piemēram, nespēj strādāt, bet labprāt satiek draugus.

Ceļi un veidi, kā cilvēks nonāk līdz izdegšanai ir dažādi. Nepilnvērtīgs priekšstats par izdegšanu ir tas, ka izdegšana pārsvarā rodas no pārstrādāšanās. Līdz izdegšanai var nonākt arī caur izaicinājuma trūkumu (kad cilvēkam pietrūkst attīstības, ir garlaicība, vienaldzība) un caur padošanos (kad cilvēkam pietrūkst atzinības, iesaiste ir minimāla, ir kontroles pār dzīvi trūkums).

Latvijā psihologu rīcībā tagad būs Marijas adaptētā Izdegšanas apakštipu aptauja, kas mums palīdzēs precīzāk izprast, vai klientam ir izdegšana, kāda tipa izdegšana klientam ir raksturīga. Līdz ar to mēs labi varam izprast, kāds atbalsts klientam ir vispiemērotākais.

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite