top of page

‘Laimīgās meitenes sindroms’ un manifestācija – palīdzoši vai bīstami?

‘Viss, ko tu iedomājies, var piepildīties. Maini savu maindsetu. Domā pozitīvi, manifistē to, ko vēlies no dzīves, un tas realizēsies. Tu pati radi savu realitāti!” – līdzīgi saukļi ir dzirdami un lasāmi sociālo tīklu platformās visā pasaulē daudz dažādās variācijās un izpildījumos. Tiek kultivēts priekšstats, ka mēs varam kontrolēt savu dzīvi un jebkuru sapni pārvērst realitātē. Ir nepieciešams tikai pareizi un gana spēcīgi formulēt un pašiedvesmot sev noteikta veida apgalvojumus, kas galvenokārt vērsti uz laimi, pārticību, veiksmi visās dzīves jomās. Pārmaiņām dzīvē būtu jānotiek viegli, bezrūpīgi, bez īpašas paša piepūles un ieguldījuma jeb par visu parūpēsies kosmoss: būs bagāts vīrs, daudz naudas, baudpilna dzīve (ceļojumi, restorāni, izklaides, dārgas dāvanas), viss, ko sirds kāro. Šādu prakšu mērķauditorija lielākoties ir sievietes. Vīrieši šajā kontekstā visbiežāk tiek redzēti kā tie, kuriem ir konkrēta funkcija – piepildīt sievietes cerības un gaidas.


 

Nepārtraukti atkārtojot “Es esmu laimīga. Es saņemšu visu, ko es vēlos. Visums mīl mani”, sievietes tic, ka piesaistīs to, ko vēlas - parasti tas ir daudz naudas, laimīgas attiecības, veiksme un citas baudpilnu dzīvi nodrošinošas lietas. Šī tendence ar nosaukumu #LuckyGirlSyndrome aizsākās un eksplozīvu spēku ieguva TikTok platformā 2023. gada sākumā. Video ar tēmturi #LuckyGirlSyndrome īsā laika posmā ir skatīti 149,6 miljonu reižu.


Taču ticības veicināšana savai laimei caur pozitīvās domāšanas maģisko iedarbību, afirmācijām, manifestācijām, vizualizācijām nav nekas jauns. Jau ilgāku laiku tas tiek aktīvi kultivēts arī Instagram, Facebook. Video pamācības, izstrādātas programmas, raksti, dārgi semināri un retrīti un daudz citu sociālo tīklu aktīvo satura veidotāju piedāvāto aktivitāšu ir vērsti uz to, lai sievietēm iemācītu daudzsološas manifestācijas prasmes. Protams, neiztrūkstoši ticības momenta mirkļi ir dalīšanās pašpieredzē, cik ļoti manifestācijas ir mainījušas pašu sociālo tīklu satura veidotāju dzīvi un devušas neticami labus rezultātus.


Bet kā gan var negribēt kļūt laimīgai, veiksmīgai, bagātai ātri un nesāpīgi? Vilinoši.

Mana raksta mērķis nav “viss ir slikti” pozīcija. Vēlos piedāvāt nedaudz izvērstāku skatījumu uz to, ko saka psiholoģija par manifestācijām. Cik tālu varam būt ar to ērti un droši, bet kur sākas riski. Manuprāt, tas ir tikai un vienīgi godīgi un humāni, ka ikviens cilvēks zina, ka medikaments var palīdzēt mazināt kādu simptomu, bet tam ir arī savas blaknes. Mēdz teikt, ka “izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība”. Vai to var attiecināt arī uz manifestācijām?


Apskatīsim manifestācijas ieguvumus:

  • Impulss meklēt iespēju dzīvē tika galā ar krīzi un virzīties uz priekšu

Kopumā ikviens impulss, kas cilvēkam rada cerību, veicina drosmi pārvarēt esošas grūtības, formulēt vēlamo, virzīties uz priekšu ir apsveicams. 2020. gadā laika posmā no aprīļa līdz jūlijam, kad pasaulē daudzi bija neziņas, izmisuma, baiļu un trauksmes pilni, Google search meklētājā vārda 'manifesting' meklējumu skaits pieauga par 669 %. Tas norāda uz to, ka arī šādā veidā cilvēki meklē izeju no psiholoģiski grūtām situācijām. Cits jautājums, vai uz šādu metodi un pieeju tiek liktas reālistiskas cerības un gaidas, vai tā patiesi var sevi attaisnot tik lielā mērā, kā cilvēks tic un uzticas.


  • Pozitīvai domāšanai var būt labvēlīgs efekts uz cilvēka pašsajūtu

Kopumā domāt pozitīvi, redzēt lietas pozitīvā gaismā, iedrošināt sevi un citus, būt cerīgam, optimistiskam, praktizēt pateicību un atvērtību, ir veselīgi un vajadzīgi. Taču te ir daži ‘bet’…. Ir bīstami redzēt savu domu un darbību nesaraujamu ciešumu: “Ja es domāšu tā, tad notiks tas!” Ir bīstami arī domāt idealizētās kategorijās, izvirzīt pret sevi nereālistiskas gaidas: “Jo es precīzāk un pozitīvāk noformulēšu domu, vēlmi, un centīgi to atkārtošu (#LuckyGirlSyndrom stilā), jo pastāv lielāka iespēja, ka tas piepildīsies!”


  • Pozitīva paštēla iedīgļi

Ir zināms, ka manifestācijas aktivitātes veicina lielāku iedvesmu, mudina formulēt un stiprināt ticību sev, paskatīties uz sevi vairāk iedrošinoši un labvēlīgi, vismaz pirmā impulsa ietekmē sajust sevi kā spējīgu, veiksmīgu, varošu.


Taču es neatļautos apgalvot, ka manifestācijas veicina veselīgu pašvērtējumu. Te es vēlos uzsvērt vārdu VESELĪGU. Lai nokļūtu līdz patiesai savas vērtības izpratnei un iesakņotu to, psiholoģiski veselīgi funkcionētu, ir nepieciešams nopietns un dziļš darbs ar sevi.


Es drīzāk teikti tā, ka manifestācijas var iedod mājai skaistu interjeru, bet mājas pamati un labs karkass, kurš nesagāzīsies pie pirmās vēja brāzmas, caur manifestācijām nav iespējams.


Kādi ir manifestācijas riski?


  • Biežāk iesaistās riskantos finansiālos darījumos, izteiktāka vēlme pēc ātrākiem panākumiem

2023. g. publicētais pētījums psiholoģijā, ko veica Kvīnslendas Universitātes pētnieki, analizē manifestācijas psiholoģisko kontekstu. Pētījumā piedalījās 1023 dalībnieki, vairāk kā trešajai daļai bija izteikta ticība manifestācijas spēkam (piem., ja es domāšu pozitīvas domas, pastāv lielāka iespēja, ka veiksme būs manā pusē; ja es vizualizēšu labas lietas savā dzīvē, tām būs lielāka iespēja piepildīties u.c.). Tiem, kuriem bija spēcīgāk izteikta ticība manifestācijas spēkam, vairāk uzskatīja sevi par veiksmīgiem, vairāk tiecās pēc veiksmes, vairāk ticēja veiksmei nākotnē. Taču, no otras puses, viņi arī biežāk veica riskantus naudas ieguldījumus, piedzīvojuši bankrotu, ticēja, ka lielus panākumus var sasniegt krietni ātrāk.


  • Lielāks hronisks stress, izteiktāki pašpārmetumi, šaubas, pazemināts pašvērtējums

Mēs diemžēl nevaram panākt, lai, stāvot krustojumā, ātrāk ieslēdzas zaļā gaisma, neatkarībā no tā, cik spēcīgi un dedzīgi skaitīsim afirmācijas. Mēs nevaram kontrolēt dzīvi tās pilnībā. Mums ir jāmācās pieņemt, ka nevaram dzīvē saņemt visu, ko vēlamies. Ja mēs ļoti spēcīgi sev cenšamies iegalvot, ka kaut kam būtu jānotiek, taču dažādu iemeslu dēļ tas nerealizējas vai realizējas ne tādā veidā, apjomā, ātrumā kā mēs to vēlējāmies, tad mēs varam piedzīvot dusmas, frustrāciju, bēdas, apjukumu, sāksim sev pārmest un sodīt sevi par to, ka neesam varbūt gana centušies, galu galā iegūstot sliktu pašsajūtu par sevi. #LuckyGirtSyndrome un manifestāciju filozofija paredz, ka visi, visi var būt laimīgi, bagāti, veiksmīgi. Taču tas ir tālu no realitātes. Visiem mums ir atšķirīgas izejas pozīcijas (izglītības, finansiālajā, psiholoģiskajā, sociālajā jomā) un mēs nevaram “izlīdzināties” visi tikai tāpēc, ka to ļoti, ļoti vēlamies.


Daudz sieviešu ir kļuvušas veiksmīgas un bagātas nevis pēc tam, kad viņas sākušas manifestēt, bet gan pēc tam, kad jau gadiem bija mācījušās, centīgi strādājušas, sevi psiholoģiski attīstījušas, varbūt arī saņēmušas finansiālo atbalstu no vecākiem, partnera utt. Ja mēs uz manifestācijām liekam tik apbrīnojamas cerības un nereālistiskas gaidas, ko tad mums teikt sievietei, kura no sirds manifestē, bet neiegūst bagātu vīru, daudz naudas un veiksmes? Vai viņa ir manifestējusi nepareizi vai nepietiekami?


  • Manifestācijai var būt tieša ietekme uz psihiskās veselības traucējumu attīstību un simptomu padziļināšanu

Pētījumos ir gūti apliecinājumi tam, ka darbības un domāšanas veids, kas ir līdzīgs manifstāciju kontekstam, var veicināt un padziļināt ģeneralizēto trauksmi un obsesīvi kompulsīvos traucējumus (OKT). Psiholoģijā pēdējo 10 – 15 gadu garumā ir pievērsta uzmanība t.s. 'domas – darbība saplūšanas' (DDS) jeb t.s. thoughts – action fusion’ fenomenam. DDS nozīmē to, ka domas un darbības ir saistītas, ka domas var ietekmēt to, kā lietas mūsu dzīvē norisināsies. DDS tiek uzskatīta par kognitīvo jeb domāšanas kļūdu. Pastāv uz sevi vērsta DDS: “Ja es pieļaušu domu par to, ka es varētu izgāzties darba intervijā, tad es arī izgāzīšos darba intervijā”. Pastāv arī uz citiem vērsta DDS: “Ja es domāšu, ka mans draugs iekļūs automašīnas negadījumā, tad viņš arī iekļūs.” Nedrīkst pieļaut negatīvas domas, jādomā ir pozitīvi, noteikti jāformulē un jāatkārto apgalvojumi pozitīvā veidā – tas ir arī manifestāciju viens no pamatprincipiem. Pētījumos ir gūts daudz apliecinājumu tam, ka DDS ir liela saistība ar OKT simptomiem – proti, cilvēks fokusējas uz noteikta veida domām (obsesijas), ļoti baidās no savu negatīvo domu veicinātām sekām (ja es domāšu tā, var atgadīties sliktākais), un, lai ‘neitralizētu’ savu negatīvo domu iespējamās sekas, sāk piekopt regulāras darbības, rituālus (kompulsijas). DDS ir raksturīga arī cilvēkiem ar ģeneralizēto trauksmi, ēšanas traucējumiem. Šeit var būt apbusējs efekts. DDS var veicināt ģeneralizētās trauksmes, OKT, ēšanas traucējumu attīstību pat tad, ja cilvēkam šādu psihiskās veselības problēmu līdz šim nav bijis. No otras puses, cilvēkiem, kuriem jau ir attīstījušies šo traucējumu simptomi, ar DDS var padziļināt psihiskās veselības problēmas un padarīt cilvēku dzīve vēl neciešamāku.


  • Ārējais kontroles lokuss (ĀKL), iemācītā bezpalīdzība un manifestācijas - risks depresijai.

ĀKL nozīmē, ka cilvēks nejūt un neredz resursu sevī ietekmēt savu dzīvi vēlamā virzienā, bet tic un paļaujas, ka ārējie apstākļi negatīvi vai pozitīvi ietekmē vai ietekmēs to, kas ar cilvēku notiks. Jā, no vienas puses, mēs nespējam kontrolēt dzīvi visos tās aspektos, no otras puses, ir ļoti svarīgi izprast savus resursus, trūkumus, un domāt par vīziju, plānu, mērķiem, kā virzīties uz to, ko mēs vēlamies, apzinoties un analizējot šķēršļus ceļā uz to. ĀKL paredz citu vainošanu (likteni, valsti, partneri u.c.), tas paredz arī pārāk lielas gaidas vai cerības uz cilvēkiem vai apstākļiem (likteni, valsti, partneri u.c.).


Ārējais kontroles lokuss ir atbildības neuzņemšanās par savu dzīvi. Cilvēka dzīvi vada iemācītā bezpalīdzība. Tā vairāk ir bērna pozīcija “ja es gribu, tad man kāds to iedos”, tā nav nobrieduša cilvēka domāšanas pozīcija.


Domāju par to, cik veiksmīgi var funkcionēt attiecības, ja vīrietis zina un saprot, ka viņa topošā vai esošā partnere ir #LuckyGirlSindrome, ka viņa katru dienu manifestē viņa veiksmi un bagātību, kas nodrošinās viņai dzīvi visā tās krāšņumā, un ka uz viņu (vīrieti) tiek likts ļoti daudz cerību, ka viņš būs veiksmīgs, bagāts un spēs apmierināt visas viņas vajadzības? Profesionālajā darbā novēroju lielus izaicinājumus šādā attiecību modelī. Kādi ir pašas #LuckyGirlSyndrome riski dzīve sastapties un tikt galā ar grūtībām un pārbaudījumiem? Lieli. ĀKL ir īpaši riskants pusaudžiem, jo ievērojami palielina risku attīstīt depresijas simptomus jau agrajā jaunībā. Zinot, cik pusaudži un jaunieši dzīvo TikTok un Instagram, es to redzu kā ļoti, ļoti bīstamu tendenci.


 

Dzīvē ir svarīgi ticēt, paļauties, praktizēt pozitīvu attieksmi un skatījumu uz lietām, būt atvērtam pieredzei. Taču tikpat svarīgi dzīvē virzīties nobriedušā un apzinātā veidā. Afirmācijas, vizualizācijas kādam var sniegt impulsu. Taču, lai notiktu pārmaiņas vai realizētos sapņi un ieceres, ir nepieciešams kas vairāk. Domā par to, kā attīstīt savu personību, izproti, kas tu esi un kas patiesi Tavai personībai ir nepieciešams (domā ārpus idealizēto priekšstatu rāmja “bagāts vīrs”, “dzīve kā medusmaize – ceļojumi, atpūtas, restorāni, dārgas lietas” u.c.), formulē sev svarīgas vērtības, apdomā, kas līdz šim ir traucējis ceļā uz to, ko vēlējies (domas, pārliecības, pagātnes negatīvā vai traumatiskā pieredze, bailes, šaubas, iesakņojušies uzvedības modeļi u.c.), ko līdz šim esi darījusi, lai virzītos vēlamajā virzienā, kas ir izdevies, kas bija šķēršļi (tajos ir resurss attīstībai), formulē vēlamo, mērķus reālistiski, skaidri, apsver stratēģijas, sīkus soļus, ko darīsi (nevis gaidīsi no kosmosa, visuma utml.), lai virzītos uz priekšu. Uzņemies atbildību par savu dzīvi apzināti un nobrieduši!


Labu vēlot,


Inese Elsiņa, PhD

Psiholoģe, KBT psihoterapeite

留言


bottom of page