Metamorfoze jeb kā ātri piedzimt par terapeitu? Profesionālā maldināšana digitālajā laikmetā
Mūsdienās iespējams ir viss. Dažu mirkļu laikā var kļūt par guru kādā no jomām, uzkonstruēt savu profesionālo identitāti pēc patikas un atkarībā no savas fantāzijas lidojuma augstumiem, zibens ātrumā nokļūt starmešu gaismā un baudīt slavu un atzinību. Sociālie tīkli ir pilni ‘speciālistiem’: izaugsmes, attiecību, transformācijas treneri un arhitekti, hipnokouči, zemapziņas hakeri un transformatori utt. Kāpēc tas notiek, kādi ir ieguvumi un zaudējumi pašam 'speciālistam' un sabiedrībai kopumā, ja cilvēku psihiskā veselība kļūst par ikviena, kurš jūt iedvesmu kaut ko teikt un konsultēt, vadošo darbības veidu?
No vienas puses, ir patiess prieks par to, ka psiholoģijas robežas sniedzas krietni ārpus izredzēto privātā pulciņa rāmjiem, psiholoģija nedzīvo psihologa/psihoterapeita kabinetā, tā ieplūst sabiedrībā caur medijos publicētajiem rakstiem, sarunām, cilvēku publisko dalīšanos par savu psihisko veselību, dzīves izaicinājumiem un to pārvarēšanu, speciālistu intervijām, raidierakstiem, raidījumiem radio, televīzijā, sociālajiem tīkliem, grāmatām. No otras puses, var novērot satraucošu tendenci, ka cilvēku psihiskā veselība ir kļuvusi par tik ērtu rīku daudzu sociālo tīklu satura veidotāju (turpmāk tekstā ST guru) rokās, ka sāk rasties jautājumi, kurā brīdī tas jau sāk kļūt par (ne-)apzināto kaitniecību un cilvēku maldināšanu.
Kā top un kas palīdz tapt sociālo tīklu guru psihiskās veselības jomā?
Jāatzīst, es patiesi apbrīnoju ST guru daudzējādās prasmes. Nešaubos, ka, lai kļūtu par ST guru, viņš/-a ir ieguldījusi patiesi lielu darbu savas profesionālās identitātes konstruēšanā jeb būvēšanā. Viņam/-ai ir lieliskas digitālās prasmes, piem., sociālo tīklu algoritmu pārzināšana, labas pūļa psiholoģijas pamatu pārzināšana, lieliska drosme un uzdrošināšanās, uzstājība un pārliecināšanas prasmes, labi attīstīta pašpaļāvība, pacietība un nepadošanās dodoties sava mērķa virzienā, uztrenēta spēja tikt galā ar ‘ienaidniekiem’, kritiķiem, skeptiķiem, noslīpētas un izkoptas pārdošanas un mārketinga prasmes, un pāri visam - izcilas sava publiskā tēla būvēšanas un prezentēšanas prasmes.
Papildu nosauktajam ST guru nereti ir ļoti fragmentāra, sadrumstalota un pat nepilnīga, tomēr psihiskās veselības tematikas pārzināšana. Tas, ko var novērot, ka bieži tiek sintezētas jeb apvienotas dažādi cilvēka psihiskās funkcionēšanas puzeles gabaliņi, kas ir izrauti no lielās psiholoģijas bildes konteksta, t.i., “no visa pa druskai”. Te paķerts gabals par negatīvajām pārliecībām, te no zemapziņas darbības principiem, te kaut kas par iekšējo bērnu. Papildu tiek pievienota enerģijas tēma, meditācijas un elpošanas - sanāk rasols. Par visu un par neko. Ņemot vērā informācijas apriti internetā, ‘profesionālo lupatu sedziņu' var uztapināt pilnīgi no visa. Taču kopumā tas nerada pārliecinošu priekšstatu par to, ka cilvēkam būtu dauzpusīga un dziļa izpratne par to, par ko viņš runā.
“Tev ir izdegšana, jo tu nemīli to, ko tu dari!” – skan vienā no transformācijas trenera īsvideo. Es izjūtu šausmas, jo zinu, ka mana doktorantūras kolēģe M. Ābeltiņa izdegšanu pētīja daudzus gadus un patiesā aina par izdegšanu ir krietni komplicētāka un nav ievietojama šādā kastītē. Patiesībā izdegt var lieliski arī tad, ja tu ļoti mīli to, ko dari, atzīst viņa. Jebkurš ārsts ārprātā saķers galvu, dzirdot kādu ST guru sakām, ka malāriju ir iespējams izārstēt ar domu spēku un tēju. Tāpat arī mani dziļi izbrīna un pat apbēdina daudzi ST guru vēstījumi.
Jebkurā gadījumā, no malas raugoties, viss skan ļoti droši un pārliecinoši! Taču patiesa, dziļa seguma un konteksta teiktajam nereti pietrūkst. Priekšplānā izvirzās mazas, skaidras, saistošas un uzmanību piesaistošas frāzes, saukļi, īsstāsti, īsvideo, kas pārsvarā rezultējas aicinājumos pievienoties slepenajām slēgtajām grupām un semināriem, retrītiem, konsultācijām.
Palīgā ST guru 'profesionālās' identitātes veidošanā nāk mūsdienu sociālo tīklu, dažādu IT risinājumu, mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, kas paplašina un padara iespējas sevis un savas idejas prezentēšanai, sava tēla konstruēšanai, bezgalīgas. Nenoliedzami arī medijiem ir liela vara un loma, kā arī cilvēku nekritiskai domāšanai un attieksmei. Tādējādi dzimst un attīstās ST zvaigznes. ST guru iegulda patiesi vērā ņemamu darbu, taču šis ieguldījums ne vienmēr tiek uztverts tik viennozīmīgi un arī pats ST guru nereti nokļūst publiska nosodījuma krustugunīs.
Kāpēc sociālajos tīklos uzburtie tēli brūk kā kāršu namiņi un cilvēki jūtas maldināti?
Kā tā var būt, ka rūpīgi būvētais tēls un ieguldītais darbs nereti nozīmē cīņu ar skeptiķiem, 'skauģiem' un kritizētājiem? Kāpēc ir tāda pasaules nepateicības alga? Kāpēc ST guru darbība mēdz rezultēties sabiedrības nepieņemšanā, nosodījumā, neizpratnē? Kāpēc brūk uzbūvētie pjedestāli un plīst cītīgi un pacietīgi pūstie ziepju burbuļi? Atcerēsimies pasaku par trim sivēntiņiem. Kā pirmie divi brāļi būvēja māju un kā to darīja trešais brālis?
T. Chamorro – Premuzic savā rakstā The Business of Lying Forbes žurnālā pauž, ka tieši amerikāņu kultūrā vairāk nekā citās kultūrās cilvēki ir ļoti tendēti uz sevis – reklamēšanu (angl. self – promotion). Tāpēc amerikāņi vairāk nekā citas nācijas tolerē tādu melu veidu kā pašapmāns (angl. self – deception). Pašapmāns veidojas tad, kad cilvēka pašpārliecība (angl. self - confidence) ir lielāka nekā viņa kompetence (angl. competence). T. Chamorro – Premuzic pašpārliecību atspoguļo ar tādu ASV bieži dzirdēto frāžu izmantošanu, kā “Esi tu pats!”, “Neuztraucies par to, ko par tevi domā citi!”, “Neskatoties uz to, ko citi par tevi saka, ja tu pats domā, ka esi lielisks, tad tu patiesi esi lielisks!”. Vai nav kaut kas pazīstams un dzirdēts arī no ST guru?
ASV tik plaši izplatītā iedvesmošanas un pozitīvisma kultūra pēdējo vismaz 10 gadu laikā spēcīgi ieplūdusi arī Latvijā. Latvijā tam ir pateicīga vide. Iedvesmošana un pozitīvisms disonē ar latviešu "ko tad es" sindromu. Tas ir kā svaigs gaisa malks latviešu nepārliecinātībā par sevi un drūmumā. Tajā pašā laikā šī nesaderība starp pašpārliecību un kompetenci ir kā brāļu sivēntiņu sindroms - tu būvē māju ar lielu pašpārliecību un entuziasmu, bet tavai mājai pietrūkst labu un stabilu pamatu. Tā rodas pašapmāns. Taču bīstamākais ir nevis tas, ka pats cilvēks dzīvo pašapmānā, bet tas, ka cilvēks domā, ka šādā veidā var palīdzēt citiem tikt ar viņu psihiskās veselības, attiecību un citām grūtībām. Kāds mācās psihoterapiju 5 gadus ar ārsta, psihologa vai mākslu terapeita bāzi (kas ir vēl plus minumums 6 gadi), bet kāds aiziet uz hipnoterapijas kursiem un pasludina sevi par terapeitu, mācoties pāris nedēļas nogales. Tas ir līdzīgi, kā kāds mācīsies zobārstniecību 7 gadus, bet kāds aizies un noklausīsies 1 dienas lekciju, kā veidojas kariess, un abi sevi dēvēs par zobārstu. Runa šeit nav par nosaukumiem, bet gan par kompetenci, segumu savai profesionālai darbībai.
T. Chamorro – Premuzic šādus cilvēkus ar pašpārliecības un kompetences nelīdzsvarotību sauc par ‘self – promoters’. Sava pašpārliecība tiek būvēta un uzturēta caur spēcīgiem mārketinga trikiem. Daudzi arī Latvijā publiski skaļie piemēri apliecina, ka dažreiz vēlme un tieksme pēc ‘self – promotion’ var aiziet tādos neceļos, kas var robežoties ar melošanu, maldināšanu, izpušķošanu, pārslīpēšanu (piem., savus panākumu hiperbolizēšana, izdomāšana, savu bilžu pārspīlēta rediģēšana, vizuālā materiāla montēšana, klientu atsauksmju izdomāšana, sekotāju sociālajos tīklos pirkšana, skaitļu un ciparu izdomšana un maldinoša pasniegšana u.c.). Sivēntiņu koka vai salmu namiņš tiek būvēts tik uzcītīgi, taču kompetence jeb patiesi drošie pamati tiek atstāti novārtā.
Sabiedrībā ir zinoši un dziļi pētīt spējīgi cilvēki, arī kritiski domājošie sabiedrības locekļi, dažādu jomu profesionāļi, kuri pamana un redz šo nesaskaņu. Viņi uzdod jautājumus par kompetenci un izaicina uzpūsto pašpārliecību. Kā atbilde no ST guru nereti seko vēl viens melu veids, ko Dr. Kang Lee, Toronto Universitātes Bērnu pētījumu institūta vadītājs apraksta kā melus, kas palīdz netikt sodītam: “Tas nebiju es!”, “Es to neizdarīju!”, “Es tā nebiju domājis!”. Papildu nāk tādas pašaizsardzības stratēģijas kā noliegšana un uzbrukums: “Mani grib nomelnot, iznīcināt!”, “Citiem skauž!”, “Viss par mani ir pārprasts, uzpūsts, pārspīlēts!”, kam pievienojas bloķēšana sociālajos tīklos, komentāru filtrēšana un slēgšana u.c.
Tevi nobloķē tāpēc, ka esi atļāvies komentēt, jautāt, apšaubīt.
Kas kaiš šādai pasaulei? Viss taču ir labi! Katram ir vieta zem saules! Katrs izdara savas izvēles un ir mierā ar to! Patiesi, tas tā ir! Taču tajā visā ir savas nianses. Manā galvā nereti skan tādi termini kā ētika un morāle, atbildība, profesionālās robežas.
Psihologu likums un ētikas kodekss nosaka rūpes ne tikai par savu profesionālo kompetenci un atbildību, bet arī rūpes par psiholoģijas jomas attīstību, tēlu Latvijā kopumā. Esmu pamanījusi, ja es pati vai kāds no kolēģiem cenšas atspoguļot ST guru nepilnības, nekonkrētības, paviršības vai pat rupjas kļūdas pasniegtajā saturā, tad automātiski tiekam apsūdzēti skaudībā, tiekam bloķēti, mums tiek pārmests “tu redzi to, kas ir tavs, nevis mans”, “tev skauž, ka citam iet labāk nekā tev pašam, “ laikam jau klientu pietrūkst”, neuzņemoties patiesu atbildību par to, kas tiek rakstīts, kāda tam ir ietekme uz sabiedrību, katra cilvēka psihisko veselību.
Atceros gadījumu, kad es zem kāda ST guru ieraksta par to, ka pusaudžu depresijā ir vainojamas izdegušās un nelaimīgās mātes, ierakstīju garu komentāru, kas bija balstīts sašutumā par šādiem izteikumiem, jo vairāku gadu garumā esmu pētījusi pusaudžu depresiju disertācijas ietvaros un varu droši apliecināt un pamatot, ka šādam skaļam apgalvojumam ir ļoti, ļoti maz seguma, ka tas var atstāt postošas sekas uz sieviešu, kurām bērns cieš no depresijas, psihisko veselību. Šajā gadījumā autors, kuram FB un IG seko tūkstošiem sekotāju, izņēma savu vēstījumu.
Ticiet vai ne, runa nav par cīņu par vietu zem saules! Psihiskās veselības aprūpes speciālisti (psihologi, psihoterapeiti, mākslu terapeiti uc.) necīnās par klientiem, viņiem rokas ir darba pilnas. Visbiežāk mēs atspoguļojam vajadzību pēc profesionālās ētikas, morāles un profesionālo robežu ievērošanas.
Es bieži esmu uzdevusi jautājumu – kā tas tā nākas, ka cilvēks bez attiecīgās kvalifikācijas necentīsies ārstēt citam salauztu kāju, bet drošu roku un pilns pārliecības jūt sevī spēku ķerties pie cilvēka psihes procesiem. Daudziem laikam šķiet, ka psihei, ja tā nav redzama, nevar nodarīt pāri. Bet, ticiet man, var!
Kāds man tuvs cilvēks papildināja: "Ja kāds bez kvalifikācijas mēģinās ārstēt, tad tūlīt Veselības inspekcija būs klāt. Bet, ja kāds ķeras cilvēka psihiskai veselībai klāt, tad tur nekas nav pierādāms. Pelēkā zona, kur var darīt jebko."
To redzu es, to redz mani kolēģi, kad cilvēki atnāk no dažādām praksēm, kur notiek ceļojumi iepriekšējās dzīvēs, pārdzimšanas, zemapziņas bloku noņemšanas utml. Ir gadījies pat tā, ka atnāk klienti ar prepsihotiskā stāvokļa pazīmēm. Cilvēki trīc pie visām miesām un min, ka semināra vadītāja/-s esot teikusi/-cis, ka tādējādi viņi atbrīvojas no iepriekšējo dzīvju pieredzes nastas. Patiesībā cilvēki ir uz psihiskās sabrukuma robežas. Tad neizpratne un sašutums ir tikpat liels, kā pieņemu, dermatologam, kurš ierauga, ka smags dermatīts bērnam ir ārstēts ar kanēli.
Objektivitātes labad jāsaka, ka pārmetumi lido arī ārstu un psihiskās aprūpes speciālistu virzienā. Neapšaubu, ka dažreiz pamatoti. Par nekompetenci, par vēlmi noārstēt cilvēku par dārzeni, par tendenci piesaistīt klientu uz gadiem. Daudzi argumentē, ka izglītība un specializācija nenozīmē kvalitāti. Jāatzīst, ka žēl, ja kādam tāda pieredze tiešām ir bijusi. Gribētos teikt, ka tie ir neveiksmīgi izņēmumi, nevis tendence kopumā.
Izglītība un darba pieredze patiesi negarantē kvalitāti, tajā pašā laikā tā ļoti bieži korelē ar darba kvalitāti.
Kādā diskusijā sociālajos tīklos esmu saņēmusi arī komentāru, ka dažreiz cilvēks pat bez izglītības spēj ‘just drēbi’ jau pirmajās 5 sarunas minūtēs, un viņam nav vajadzīgi 5-10 gadi izglītības psiholoģijā. Tad rodas tāds jautājums, cik liels kļūdas potenciāls pastāv, ja cilvēks, kuram ir arhitekta izglītība un kurš ir mācījies 6 gadus, var kļūdīties rasējot konstrukcijas ēkai, un cik liels kļūdas potenciāls pastāv, ja cilvēks “saprot drēbi jau 5- 10 pirmajās minūtēs” un kurš labākajā gadījumā ir izgājis dažu dienu vai mēnešu kursus, uzrasēs pareizu konstrukcijas ēkai? Domāju, ka otrais variants var rezultēties daudzu cilvēku nāvēs.
Kāpēc mēs paļaujamies uz speciālistiem ārstniecībā, arhitektūrā un citās jomās, bet psihisko veselību uzticam tam, kurš ir skaļāks un redzamāks sociālajos tīklos? Tāpēc, ka šķiet, ka neviens nevar nodarīt paliekošu kaitējumu cilvēka psihiskajai veselībai, jo cilvēks taču ārēji neasiņo un nemirst? Profesionālā ētika un morāle, kas mani nekad nepamet, liek sašust par šādu pašdarbību.
Kāpēc ST guru sociālajos tīklos praktizē profesionālo maldināšanu?
Iemeslu, kāpēc cilvēki iesaistās dažādās maldinošās aktivitātēs saistībā ar sava personīgā un profesionālā tēla konstruēšanu, savas kompetences maldinošu atspoguļošanu un nepilnīga satura radīšanu, ir daudz.
Viens no iemesliem slēpjas personības struktūrā.
Pētījumos ir pierādīta saikne starp melošanu un narcismu. Narcismam ir daudz šķautņu. Tas ir spektrs, un dažas narcistiskās iezīmes var būt izteiktas ar dažādu intensitāti. Jāatzīmē, ka katrā no mums ir narcistiskā daļa. Taču tad, kad narcistiskās iezīmes gūst virsroku un iet apvienojumā ar dažādām melošanas stratēģijām, tas var atstāt postošas sekas gan uz sevi pašu, gan uz citiem.
Pētnieku komanda E. Elaad vadībā min, ka cilvēki ar izteiktām narcistiskām iezīmēm ir ekspluatējoši un izmanto citus savu vajadzību apmierināšanai. Viņi izjūt izteiktu vajadzību būt citu apbrīnotiem un sagaida īpašu attieksmi pret sevi. Citi pētnieki uzsver, ka, lai gūtu vairāk apstiprinājumu no citiem, šie cilvēki iezīmē sevi ļoti pozitīvā gaismā. Centieni atstāt ļoti labvēlīgu iespaidu par sevi neliecina tikai par to, ka cilvēks mēģina kontrolēt un manipulēt ar informāciju, tas norāda arī uz vajadzību izjust pašam sevi kā labu esam. Neskatoties uz nereālistisku pārākuma izjūtu, viņu pašvērtējums tomēr ir ļoti trausls un ievainojamība ir ļoti liela. Tāpēc uz kritiku viņi var reaģēt ar dusmām un citu pazemošanu, sevis kā upura pasniegšanu, jo viņu ego tiek apdraudēts.
Ir gūti apliecinājumi tam, ka narcismam ir cieša saistība ar melošanu, neētisku uzvedību ikdienas situācijās, maldinošu komunikāciju. Tāpat ir izpētīts, ka cilvēkiem ar izteiktām narcistiskām iezīmēm ir pozitīva attieksme pret maldināšanu. Kaut gan visi cilvēki cenšas domāt labu par sevi, personības ar izteiktām narcistiskām iezīmēm ir tendēti uz to vairāk. Viņiem ir nereālistiski un pārspīlēti priekšstati par savām spējām un sasniegumiem. Tiek minēts, ka šiem cilvēkiem ir izteikta citu izmantošana, uzsvars uz “man pienākas” (tiesības). Tāpat tipisks var būt grandiozitātes ekshibicionisms – tā ir izteikta vēlme un cenšanās būt uzmanības centrā, saņemt komplimentus.
Profesionālo maldināšanu cilvēki ar izteiktām narcistiskām iezīmēm mēdz izmantot divu iemeslu dēļ. Aiz tā var slēpties praktiska vajadzība (piem., iegūt sev labumu, iegūt citu cilvēku labvēlību savu vajadzību apmierināšanai), kā arī emocionāla vajadzība (būt pārākam par citu, veidot atraktīvu paštēlu, atstāt iespaidu, veicināt ‘waaaooow’ reakciju par sevi, saņemt uzslavas). Abas vajadzības var apvienoties vienā.
Taču, ne visas iezīmes, kas atspoguļo personības narcistisko daļu, ir peļamas. Šie cilvēki ir harizmātiski, viņiem ir liels darba spēju un sasniegumu potenciāls. Tas izskaidro viņu izteiktos panākumus ST satura veidošanā, neskatoties uz kompetences trūkumu psihiskās veselības jomā. Savā iekšējā būtībā viņi ir ļoti trausli un viegli ievainojami.
Ļoti iespējams, ka dažreiz atbildes nav jāmeklē dzīļu psiholoģijā, bet jāatzīst, ka katrs izmanto dzīves sniegtās iespējas pēc saviem ieskatiem. Labs biznesa domāšanas potenciāls, izkoptas mārketinga stratēģijas, lieliskas publiskās runas prasmes, harizma, spēja izjust cilvēka vajadzības un laikmeta garu, momentāni atbilstoši reaģēt uz to. Tas ir viss, kas var veidot pozitīvu augsni šādām aktivitātēm. Un te patiesi viņus var apbrīnot.
Taču kļūdas šajā laukā var maksāt dārgi. Kā savos sociālo tīklu ierakstos atzīmē Latvijā zināmas un respektablas zīmolvedības ekspertes Ilze Rassa, Ieva Treija, negodīgums, autentiskuma trūkums var nozīmēt spēcīgu reputācijas satricinājumu, īstermiņa un ilgtermiņa zaudējumus.
Ko zaudē un iegūst ST guru un sabiedrība?
Ko iegūst sabiedrība? Esmu pārliecināta, ka cilvēki kādā no dzīves stadijām nav uzreiz gatavi doties pie psihiskas aprūpes speciālista, lai risinātu savas grūtības un problēmas. Nereti dažādas iedvesmošanas pasākumi un konsultācijas var dod nepieciešamos pirmo “spērienu” sevis attīstības virzienā. Patiesi, cilvēkiem Latvijā nereti pietrūkst veselīga skatījuma uz sevi, savām spējām, iedrošinājuma un iedvesmas. Tāpēc ST guru aktīvā darbošanās, atšķirībā no daudziem psihiskās veselības speciālistiem, kuri klusi strādā savos kabinetos un kuriem nereti nav nedz enerģijas, nedz aicinājuma būt publiskiem un aktīviem sociālajos tīklos, var patiesi derēt kā impulss izmaiņām.
Ko zaudē sabiedrība? Uzskatu, ka ikviens ir pelnījis godīgu, uz informētu piekrišanu balstītu pieeju, citādi tas ir laika un lielas naudas izšķērdēšana. Ja ST guru sola, ka ar zemapziņas bloku noņemšanu tu atbrīvosies no depresijas, iegūsi partneri vai ar manifestāciju palīdzību tiksi pie sapņu dzīves, tad pamatoti rodas jautājums, vai tas patiesi būtu iespējams? Ikviens mēs vēlamies izdarīt apzinātas izvēles, tajā pašā laikā zinām, ka mārketingam ir vesela aisberga neredzamā daļa un uz mūsu prātiem un sirdīm var iedarboties ļoti manipulatīvi. Ikvienam, kurš domā, ka jūt savu aicinājumu strādāt ar cilvēkiem, būtu jāuzdod sev jautājumi par morāli, ētiku, robežām. Nopietnu problēmu gadījumā cilvēkam nevajadzētu kavēties, bet meklēt patiesi profesionālu palīdzību.
Ko iegūst ST guru? Profesionālajai maldināšanai varētu būt virkne īstermiņa ieguvumu. Sevis pašrealizācijas spējas, sava Ego stiprināšana, prieks un gandarījums par saviem panākumiem, finansiālais ieguvums. Mēs zinām, ka sākotnēji bezmaksas citāti un iedvesmas īsvideo galu galā rezultējās ar aicinājumu nopirkt biļeti uz slepeno grupu vai semināru īpaši izredzētajiem. Tas ir kā gandarījums un atalgojums cītīgam ieguldījumam.
Ko zaudē ST guru? Manuprāt, mazākais, ko var zaudēt, ir sekotāju skaits. Tad, kad namiņš sabrūk, proti, nāk kāds atmaskojošs vai nosodošs sabiedrības daļas vēstījums, var nozīmīgi ciest paša ST guru psihiskā veselība. Depresija, trauksme, panikas lēkmes, miega traucējumi, alkohola atkarība un citas problēmas, ir tas, kas var būt rezultāts spēcīgiem pārdzīvojumiem. Vai mērķis vienmēr attaisno līdzekļus?
Pieļauju, ka kādai daļai šis raksts nepatiks. Aicinu palūkoties no citas perspektīvas. Ja nu gadījumā kāds psihologs pēkšņi nedēļas laikā izdomātu kļūt, taptu un pozicionētu sevi kā fizioterapeitu, arhitektu vai juristu, un sāktu veidot iedvesmojošo, 'profesionālo' saturu kādā no šīm jomām. Ko Jūs par to teiktu?
Laba vēlējumi!
Inese Elsiņa, PhD
Psiholoģe, KBT psihoterapeite