Greizie spoguļi jeb mūsu domāšanas kļūdas
- Inese Elsiņa
- Mar 14
- 2 min read
Zinātnieki ir izsecināuši, ka dienas laikā mūsu prātā riņķo ap 6200 domām. Liekākā daļa domu ir neapzināta un nekontrolēta. Mēs izdarām spriedumus par sevi, par citiem, par notikumiem, pieredzi, nemaz neapzinoties, kā tas notiek. Ļoti bieži tas nemaz nenotiek pozitīvā un iedrošinošā, bet gan izkropļotā un negatīvā veidā. Tas ir līdzīgi kā lūkoties nevis parastajā, bet gan greizajā spogulī. Šo procesu sauc par domāšanas kļūdām. Rakstā par to, kā tās strādā un kāpēc tās mums nav veselīgas?
"Mēs redzam realitāti nevis tādu, kāda tā ir, bet gan tādu, kādi esam mēs paši." (A. Nin). Ir ļoti daudz izskaidrojumu tam, kāpēc mēs tveram realitāti nevis tādu, kāda tā ir, bet gan citādāk. Viens no tiem varētu būt tāds, ka cilvēka dabā ir redzēt un interpretēt notikumus, savu un cilvēku uzvedību negatīvi, ignorējot un izlaižot pozitīvos aspektus, sagrozot informāciju. Šāda tendence piemīt pilnīgi visiem cilvēkiem, taču dažiem vairāk nekā citiem.
Viena no pieejām, kas izskaidro, kāpēc cilvēki domā negatīvi, ir saistīta ar evolūcijas procesu, proti, cilvēka organisms evolucionāri ir tendēts uz izdzīvošanu. Mēs "skenējam" vidi un cenšamies saskatīt negatīvos stimulus, lai novērstu iespējamos draudus. Šis process nav pilnībā apzināts.
Pat tad, kad nav gandrīz nekādu objektīvu fizisku vai emocionālu draudu, cilvēks var turpināt kultivēt negatīvo domāšanu, jo tā ir viņa ne tikai bioloģiski (cilvēks ir "programmēts" uz izdzīvošanu), bet arī dzīves pieredzē (piem., bērnībā un dzīves laikā gūtā negatīvā, traumatiskā pieredze) un konkrētajā kultūrvēsturiskajā telpā (piem., Latvijas vēsture, socioekonomiskā situācija) ļoti iesakņojusies izdzīvošanas stratēģija.
Pēc būtības negatīvisms ir cilvēka tikšanas galā (ang. coping) stratēģija. Šādā veidā cilvēks "tiek galā" ar savu iekšējo apdraudējuma un nedrošības izjūtu. Neapzinātās domas un psiholoģiskie procesi ir vērsti uz "Ir jācīnās!", un negatīvā domāšana ir kā palīgs - "Ja es būšu pārāk labvēlīgi noskaņots, tas var mani apdraudēt!" Cilvēki šādi sev to vārdos nesauc, bet izjūt.
Šādi cilvēks gan pats nedzīvo pilnvērtīgu dzīvi, gan arī saskarsmē un attiecībās ar citiem, ir apgrūtinošs un nepatīkams. Taču labā ziņa ir tā, ka mēs varam mācīties atpazīt savas domas, iepazīt kā tās darbojas un mēģināt izaicināt tās, ievirzot produktīvā un veselīgā gultnē. Tas neatrisina pilnībā cilvēka iekšējo nedrošības un apdraudējuma izjūtu, darbam ar to ir nepieciešamas citas pieejas, taču izaicināt savu negatīvo domāšanu kognitīvā līmenī arī var būt viens no soļiem ceļā uz veselīgāku funcionēšanu.
Psiholoģijā ir definētas vismaz 20 domāšanas kļūdas, proti, mūsu domāšanas veidi, kas izkropļo realitāti un galu galā rada daudz šķēršļu uz labu pašsajūtu, pilnvērtīgām attiecībām, veselīgu funkcionēšanu visos aspektos. Savukārt, veselīga funkcionēšana saistās ar psiholoģisko elastību - tā ir spēja aplūkot lietas no daudz dažādām perspektīvām, neiefokusēties uz vienu, neizdarīt pāragrus un kategoriskus secinājumus, būt apzinātam. Viens solis ceļā uz to ir iepazīt un atpazīt savas domāšanas kļūdas.
Pielikumā pievienoju attēlus ar 10 bieži izplatītajām domāšanas kļūdām un to aprakstiem: selektīvā uztvere, fundamentālā atribūcijas kļūda, domu lasīšana, pozitīvo lietu diskvalifikācija, katastrofizēšana, melnbaltā domāšana, vispārināšana, personifikācija, pārlēkšana uz secinājumiem, stereotipizācija.
Labu vēlot,
Inese Elsiņa
