"Īsfilma" par savu dzīvi pirms nāves: pētījuma rezultāti

Izlasīju pētījumu un ļoti aizdomājos, ko es gribētu redzēt 'īsfilmā' par savu dzīvi pēdējās savas dzīves sekundēs....

Es gribētu redzēt ceļu, kā es izaugu - fiziski un emocionāli, kā biju sev un citiem no visas sirds, kā grūtos brīžos nepaliku sēžam, baiļojamies, bēdājamies, bet cēlos, gāju, attīstījos, gribētu redzēt dāvanas un iespējas, ko dzīve ir devusi, un ko es esmu varējusi paņemt, nevis atmest, gribētu redzēt un just, ka nav, ko nožēlot - ka dzīvots un darīts labākais, pat tad, kad kaut kas nesanāca, es centos savu labāko, ka dzīve nav emocionāli un garīgi nogulēta, ir bijusi izaugsme... un vēl .... .

Par pētījumu: Sirds apstājas, smadzenes turpina darboties tādā viļņu frekvencē kā sapņošanas, meditācijas, koncentrēšanās, atmiņu atsaukšanas laikā. Pēdējie dzīves momenti ir 'flešbeki' jeb atmiņas uzplaiksnījumi par dzīves dažādiem momentiem - t.s. 'life recall'.

Savās pēdējās dzīves sekundēs īsfilma par savu dzīvi būs jāskatās katram no mums ... kādu nu kurš to dzīvi būs dzīvojis. Domāju, ko daru un ko varu darīt tagad, šodien, lai mana dzīves 'īsfilma' nav skumju, nožēlas, nepiepildīto sapņu pilna....

Ko Tu vari darīt tagad un šodien ...?

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite