'Slims uz darbu' jeb slimstrāde

Acis asaro, deguns pil, galva kā balons....bet tik un tā uz darbu?

Psiholoģijā angļu valodā ir termins 'presenteeism', kas apzīmē tieši to - cilvēki ļoti bieži uz darbu mēdz iet slimi.

Kolēģe Elīna Cielēna, kura ir pētījusi šo terminu sava maģistra darba ietvaros LU, sadarbībā ar citiem psiholģijas zinātnes pārstāvjiem, izvēlējusies latviskojumu 'prezenteisms' vai arī 'slimstrāde'. Manuprāt, otrs ir patiesi latvisks un diezgan tuvu izsaka jēdziena būtību. Tātad, turpmāk lietošu jēdzienu 'slimstrāde'. Antonīms šim vārdam ir 'absenteeism' jeb neiešana uz darbu vai skolu bez nozīmīgiem iemesliem.

---

Atsaucoties uz Harvard Business Review, ASV ir aprēķināts, ka slimstrādes izmaksas ir 150 billionu dolāru gadā. Tas ir saistīts ar:

• Nozīmīgu produktivitātes kritumu, jo slims cilvēks nevar strādāt pilnvērtīgi.

• Esošo slimības simptomi padziļināšanos risku, citu hroniski slimību attīstības veicināšanu (migrēnas, artrīts, muguras sāpes, bezmiegs u.c.).

• Psihisko slimību (piem., depresija u.c.) un psihisku stāvokļu (izdegšana, akūts un hronisks stress u.c.) attīstības risku.

Interesanti: atsaucoties uz to pašu HBR, neiešana uz darbu bez nozīmīgiem iemesliem jeb 'absenteeism' izmaksā mazāk kā slimstrāde. Tas tā - ja nu kādam šķiet, ka Jūs darāt daudz darba devēja labā un meklējat attaisnojumus iešanai uz darbu slimam(-ai).

---

Ilgtermiņā slimstrāde ietekmē gan darba efektivitāti un produktivitāti, gan medicīnas sistēmas pārslodzi un lielus medicīnas sistēmas izdevumus, gan cilvēka psihiskās un fiziskās ciešanas, attiecības. Tas maksā daudz visos līmeņos!

Iemeslu, kāpēc cilvēki iet uz darbu ir dažāi. Viena daļa iemeslu skar organizācijas kultūru. Piem., darbā tiek attaisnots, 'apbalvots' (piem., ar uzslavu) un uzskatīts par labu žestu, ja cilvēki nāk uz darbu jebkādā stāvoklī. Nereti darba apjoms un termiņi ir tādi, ka cilvēks fiziski nespēj paveikt darāmo. Stresu, kas saistās ar domu par to, cilvēks uztver kā mazāk tolerējamu kā stresu par aiziešanu uz darbu slimam.

Nozīmīgi iemesli slimstrādei ir arī finansiālie zaudējumi, kas var rasties, slimojot un neejot uz darbu. Ja ģimenē aug bērni, tad pieaugušais nereti domā par to, ka ir nepieciešamas papildu brīvas dienas arī bērnu slimošanas laikam.

Slimstrādei ir virkne arī individuālpsiholoģisku iemeslu.

Nereti cilvēkiem ir raksturīgs darbaholisms un ar to saistīti iekšējie psiholoģiskie samezglojumi (piem., ar darbu cilvēks hiperkompensē citas savas dzīves nepilnvērtības vai nepiepildītas dzīves jomas), cilvēks mēdz neapzināties savas daudzveidīgās vajadzības, nemācēt piepildīt tās, viņam var būt vāja saikne ar savu ķermeni un emocijām.

Nepārliecinātība par sevi, vārgs pašvērtējums rezultējās grūtības atteikt un pateikt Nē, bailes par nosūdījumu par savu vajadzību piepildīšanu, kā arī empātiska līdzijušanas saviem kolēģiem, kuriem, iespējams, ir jāaizvieto iztrūkstošie kolēģi. Vai arī tieši otrādi - slimstrāde var būt sauciens pēc uzmanības un pašapliecināšanās, "varoņa, cietēja" tēls, kas nereti citu cilvēku acīs irpievilcībāks kā cilvēka tēls, kurš rūpējas par savām vajadzībām.

Vai esmu gājusi uz darbu un mācībām slima? Jā, esmu gājusi. Vai tas bija labi un pareizi? Nebija! Kādu ilgāku laiku esmu attīstījusi labu apzinātības pakāpi attiecībā uz saudzīgāku attieksmi pret sevi un labāku spēju psiholoģiski un fiziski parūpēties pat sevi. Psiholoģijas zināšanas nāk ļoti par labu .

Šodien esmu mājās. Ne tā, ka gluži gar zemi, bet deguns tek un šķaudu uz visām pusēm. Tēja, pleds, kaķis pie sāna un grāmata ir labākais, kas pašlaik ir vajadzīgs.

Labu veselību un labas rūpes par sevi vēlot,

Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite