top of page

Vai "Es zinu!" vienmēr liecina par kompetenci



Savā darbā esmu daudzreiz pārliecinājusies, ka "Es zinu" var darboties vienā gadījumā, bet "Es zinu" var nebūt palīdzošs citā gadījumā, jo cilvēku individuālās pieredzes ir ļoti unikālas.


Jā, psiholoģija ir zinātne, un tajā ir daudz likumsakarību, teoriju, metožu un tehniku, kas ir vispārīgi pielietojamas daudzu dažādu gadījumu kontekstā. Taču, cilvēks ar savu individuālo pieredzi un unikalitāti vienmēr man liek šad tad apšaubīt savu "Es zinu", uzdod jautājumus - vai tas, ko es redzu, dzirdu, saprotu, vai tas ir viss, kas man būtu jāsaprot un kas man var palīdzēt saprast šo cilvēku un palīdzēt risināt viņa grūtību? Jā, šaubīšanās un jautājumu uzdošana pieder pie kompetences nevis pie nekompetences - to sauc par Dunning - Kruger efektu.


Katrs no mums ir piedzīvojis atklāsmes brīdi, kad šķita, "Es zinu!". Taču psihiski veselīgi un nobrieduši indivīdi samērā ātri saprot, ka "tajā ir kaut kas vairāk, nekā esmu līdz šim domājis", kam seko stadija - "es nekad to nesapratīšu". Izzinot un padziļinot zināšanas, sāk parādīties jēgpilnuma izjūta, kas rezultējās tajā, ka cilvēks sāk apzināties lietu, parādību daudzveidību, daudzšķautnību (t.s. Dunning-Kruger Effect). Bīstami ir nemitīgi apšaubīt sevi un dzīvot nemitīgā nekompetences izjūtā, taču bīstami ir arī nekad neapšaubīt sevi un savas zināšanas. Abos gadījumos attīstība nenotiek.



Inese Elsiņa

Psiholoģe, KBT psihoterapeite apmācībā


Attēl avots: www.agilecoffe.com

Comments


bottom of page