Pašnāvība nav tēma, par kuru mēs domājam ikdienā, tā nav tēma, par kuru diskutējam pie vakariņu galda, tā nav tēma, ar kuru jūtamies ērti un zinoši. Ik pa brīdim medijos parādās ziņas, ka kāds ir nolecis no tilta, vai nomiris uz dzelzceļa sliedēm, un ik pa brīdim ziņu virsrakstos un institūciju sociālo mediju kontos ieraugām aicinājumus pievērst uzmanību sev un līdzcilvēkiem. Piemēram, šodien, 10. septembrī, Starptautiskajā pašnāvību novēršanas dienā.

Trauksmes un apjukuma laikā ir būtiski vairot dzīvesspēku, meklēt pieturas punktus, morāles un vērtību bākas, kas palīdz virzīties.

Cilvēki, kuri ilgstoši jūtas nomākti, bezcerīgi, bezpalīdzīgi, emocionāli un fiziski iztukšoti, izsīkuši, kuri nespēj rast sevī resursu...

Vēroju sevi, savus klientus, karam Ukrainā sākoties. Psiholoģijas zināšanas palīdz izprast un apzināties psihē notiekošo un virzīties uz...

Kā mazināt krīzes nogurumu? Dari sev labu! Esmu apkopojusi dažas psiholoģijas zinātnē balstītas pieejas krīzes noguruma mazināšanai. Tajā...

Mūsu ķermenis ir spējīgs veiksmīgi pārdzīvot īslaicīgus stresa apstākļus. Stress mums vajadzīgs attīstībai un virzībai uz priekšu. Taču...