Kas ir krīzes nogurums?
Mūsu ķermenis ir spējīgs veiksmīgi pārdzīvot īslaicīgus stresa apstākļus. Stress mums vajadzīgs attīstībai un virzībai uz priekšu.
Taču ilgstoša, nemitīga spriedze, neprognozējamība, nedrošība, neziņa veicina hroniska distresa jeb negatīvā stresa attīstību. Organismā vairāk izdalās kortizols, kas negatīvi ietekmē vielmaiņu un veicina iekaisuma procesus, un adrenalīns, kas paaugstina asins cirkulāciju un paātrina elpošanu. Emocionāli cilvēks jūtas apjucis, viegli aizkaitināms, trauksmains, nomākts. Fiziski - izsīcis, noguris, nemierīgs.
Tā mēs piedzīvojam fenomenu, ko sauc par krīzes nogurumu ('crisis fatigue').
Mani neiepriecina, bet arī nepārsteidz, ka cilvēki šajā laikā ir kļuvuši mazāk empātiski, vairāk neiecietīgi un agresīvi. Ir iestājies krīzes nogurums.
Tad, kad runa ir par nedrošību, neparedzamību, bailēm, nespēju piepildīt savas pamatvajadzības (nopelnīt iztiku utt.), ir nemitīga negatīvas informācijas plūsma, cilvēks funkcionē sastingsti-cīnies-bēdz režīmā.
Tas ir organisma izdzīvošanas režīms, kurš nebūt nav labvēlīgs mūsu fiziskajai un psihiskajai veselībai. Tādā režīmā cilvēks ir kā siets. Ir virkne pētījumu, kas apliecina, ka hroniska stresa rezultātā ievērojami samazinās cilvēka spējas cīņai ar vīrusiem, palielinās dažādu slimību risks.
Vārds 'veselība' ietver sevī veseluma jēdzienu. Mēs nevaram un nedrīkstam šķelt fizisko veselību no psihiskās - tās cieši mijiedarbojas, abas veido veselumu. Mana un ne tikai mana, bet arī daudzu pasaules psihiskās veselības aprūpes speciālistu, baža ir par to, ka aiz pašreizējām globālajām bažām par fizisko veselību, tiek aizmirsts par psihisko veselību. Mēs pieredzam un pieredzēsim vēl ilgi uz priekšu psihiskās veselības krīzi.
Tuneļredzes lēmumi, neskatot veselību kopsakarībā, var būt ar tālejošām negatīvajām sekām. Šajā kontekstā īpaši bažījos par bērniem un pusaudžiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji audzis Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas nodaļas neatliekamo pacientu skaits. Krīzes nogurums bērnu un pusaudžu nenobriedušo psihi un ķermeni skar lielākā mērā kā pieaugušo.
Šajā reizē vēlos uzrunāt krīzes noguruma būtību, jo izpratne un apzināšanās ir pirmais solis uz pārmaiņām.
Nākamajā reizē apkopošu ieteikumus, kā tikt galā ar hronisku stresu un krīzes nogurumu, uzlabot pašsajūtu un iespēju robežās iegūt kontroli pār savu dzīvi.
Veselību!
Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite