Atliktā dzīve jeb "Kad ..., tad..."

Atliktās dzīves sindroms nav psihiska saslimšana, bet gan domāšanas un uzvedības veids. Cilvēks nemitīgi dzīvo nākotnē, gaidās par noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem, kuriem piepildoties viņš jutīsies laimīgs.

Tā tiek atlikta iespēja meklēt piepildījumu tagadnē, dzīvot dzīvi tagad, nevis gaidīt dzīvi. Tas noved pie nomāktības, neapmierinātības, trauksmes - jo tagad nekad nav labi, labi būs tikai 'Tad ..., kad ...'. Šis maģiskais 'Kad ..., tad..." nereti ir jāgaida ļoti ilgi, mēdz būt arī tā, ka tas nekad nepienāk. Tā ir nekad nebeidzamā gaidīšana, taču piepildījuma kā nav, tā nav.

Piemēram, kad būs pavasaris, tad beidzot es jutīšos priecīga(-s), kad bērni izaugs, tad es varēšu sākt nodarboties ar savu hobiju, kad man būs stabilāka finansiālā situācija, es varēšu atļauties veidot attiecības, kad darbā būs mazāk spriedzes, tad es nometīšu svaru un varēšu nopirkt jaunu apģērbu, kad otrs pievērsīs man vairāk uzmanības, es būšu laimīga/-s.

Šāda domāšana ir raksturīga cilvēkiem ar tā saucamo ārējo kontroles lokusu. Šis psiholoģiskais fenomens norāda uz cilvēka domām un uztveri, ka nevis viņš kontrolē, ietekmē, veicina to, kas notiek viņa dzīvē un pašsajūtā, bet gan ārējie no viņa neatkarīgie apstākļi. Šiem cilvēkiem parasti ir neadekvāta savas vērtības izjūta, sevis kā upura pozicionēšana, savā ziņā arī auto agresīva attieksme un uzvedība.

Kas ir mani 'Kad ..., tad ..."? Ko ES TAGAD, ŠODIEN varu darīt, lai mainītu, ietekmētu situāciju, tuvotos vēlamajam?

Nav labāka mirkļa, kā šis.

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite