Māmiņu diena

Būt mammai nav tikai biofizioloģiski noteikta funkcija. Būt mammai ir nemitīgi būt ceļā, nemitīgā mainībā: zināt un nezināt, prast un nemācēt, bezgalīgi mīlēt un apšaubīt spēju to darīt, priecāties un skumt, dusmoties, celties, iet un nespēt, nest atbildību un gribēt būt brīvai no tās, būt varošai un bezspēcīgai, turēt un palaist ... Kā skaņu amplitūda oktāvas ietvarā.

Mierīgāk, līdzsvarotāk, piepildītāk un labskanīgāk es varu būt mamma, kad ikdienā man blakus ir atbildīgs, radošs, spēcīgs un spējīgs vīrs, vīrietis, bērnu tēvs, kas ir ar mani šajā ceļā. Kopā mēs varam nevis neritmiski un haotiski dangāt notis, bet spēlēt melodiju.

No dzīves: Šodien no rīta kopā ar vīru gatavojām puikas mototriāla sacensībām. Abi dēli ir izdomājuši audzēt garas "čolkas". Lai zem ķiveres mati nekristu acīs, savācu abiem "astītes" ar gumiju. Puiši dodas, es palieku mājās. Sacensības vēl nav sākušās, vīrs raksta: "Matu gumiju Raimonds, protams, pakāsa". Es jautāju: "Ko tagad?" Vīrs raksta: "Es ar izoleni salīmēju!" Ko lai saka, radošs risinājums! Es klusībā sajutu, cik ļoti priecājos un devos uz dārzu stādīt puķes.

Šodien Māmiņu dienā domāju arī par vīriem, partneriem, vīriešiem, kas stiprina, atbalsta mūs ceļā. Un ar īpašu sirdssiltumu domāju arī par viena vecāka ģimenēm.

Lai ziedoša, saulaina Māmiņdiena!

Labu vēlot,

Inese Elsiņa, PhD Psiholoģe, KBT psihoterapeite