top of page

Zeigarnikas efekts




Domāju, ka daudzi ir pazīstami ar savu iekšējo monologu: "Ko tad es šodien izdarīju? Neko. Vēl tika daudz kas jāpaveic."


Bluma V. Zeigarnika - lietuviešu psiholoģe 20.gs 20.ajos gados nāca klajā ar atziņu, ka cilvēkam piemīt tieksme ātri aizmirst par uzdevumiem, kas ir pabeigti. Atmiņa atslogo sevi un "izmet" nevajadzīgo informāciju no atmiņas.


Taču psihe dod nemitīgus signālus un traucē mūs, ja kaut kas nav pabeigts vai izdarīts. Zvaniņš mūsu galvā nemitīgi zvana: "Dari, dari, vēl šis un šis ir jāpaveic, šis vēl nav pabeigts!" Tas rada emocionālo diskomfortu, trauksmi.


To sauc par Zeigarnikas efektu.


No vienas puses, tas mūs virza uz priekšu, ļauj mums plānot, izvirzīt mērķus, sasniegt mērķus, daudz paveikt.


No otras puses, labi neapzinoties, ka atmiņa ar mums spēlē šādas 'spēlītes', mēs ātri varam nonākt līdz izdegšanai. Jo - "Es taču šodien neko neesmu paveikusi(-cis), vēl ir tik daudz darāmā". Tā ir kā bezgalīga skriešana pa skrejceliņu - ne gala, ne malas. Īpaši nomācoši tas ir pie depresīviem stāvokļiem, kad šķiet, ka ir liela iestrēgšana, dziļa bedre un efektivitāte ir tuvu nullei.


Mums ir jāskatās uz situāciju pēc iespējas racionāli un jācenšas izvairīties no iekšējās kritikas.


Nevis apgalvo sev, ka nekas nav paveikts un izdarīts, nevis daudz kas nav pabeigts, bet nosauc skaļi vai uzraksti uz lapas sīki un detalizēti, kas ir paveikts. Vismazākais solis skaitās. Ļauj sev paņemt pauzi no intensīvas "vajag darīt".




Labu vēlot,


Inese Elsiņa, PhD

Psiholoģe, KBT psihoterapeite

0 views
bottom of page